Sāpes

Sāpes ir ikdienas problēma visā pasaulē, no tām cieš aptuveni 30% visu iedzīvotāju. Muguras sāpes ir tās, par kurām cilvēki sūdzas visbiežāk. Starptautiskā sāpju pētniecības asociācija (International Association for the Study of Pain - ISAP) sāpes raksturo kā „nepatīkamu fizisku un emocionālu pārdzīvojumu, kas saistīta ar esošu vai potenciālu audu bojājumu”.

Sāpes var uzskatīt par daļu no aizsargmehānisma, kas brīdina cilvēku par ievainojuma iespējamību, lai cilvēks varētu rīkoties un novērstu tālākos audu bojājumus. Tās arī piespiež cilvēku ļaut ievainotajai vietai atpūsties, kas veicina dzīšanu, un var mums mācīt izvairīties no īpašām briesmām nākotnē. Retos gadījumos, ja zīdainis ir piedzimis bez spējas just sāpes, cilvēks gūst smagus savainojumus, turklāt atkārtoti.

Sāpes (un sāpju nojauta) var radīt arī raižu un nemiera sajūtu. Stipras sāpes, kas rodas pēc ķirurģiskas iejaukšanās, paildzina atveseļošanās laiku, taču hroniskas sāpes tādu slimību gadījumā kā reimatiskais artrīts ievērojami pazemina pacienta dzīves kvalitāti.

Cīņa ar sāpēm

Ir pieejamas dažādas ārstēšanas metodes gan vieglām, gan stiprām sāpēm - to vidū ir gan NSAID un COX-2 inhibitori, gan opioīdi un lokālie anestezējošie līdzekļi. Stipras sāpes un sāpes, kas radušās ķirurģiskas iejaukšanās rezultātā, parasti tiek ārstētas ar opioīdiem. Vieglas līdz vidēja stipruma sāpes var veiksmīgi novērst ar NSAID un paracetamolu. Savukārt, sāpju psiholoģisko efektu ārstēšana var labvēlīgi ietekmēt pacienta sāpju uztveri un izturību.