Kardioloģija

Kas ir koronārā sirds slimība (sirds asinsvadu slimība)?

Koronārā sirds slimība (KSS) ir hroniska saslimšana, kuras pamatā ir sirds asinsvadu izmaiņu (aterosklerozes) radītie traucējumi normālai sirdsdarbībai. To izraisa sašaurinātie vai pat pilnībā nosprostotie sirds asinsvadi, kas traucē asiņu brīvu plūsmu. Sirds muskulim samazinās skābekļa piegāde (kardiāla išēmija). Tas rada tādas sūdzības kā sāpes aiz krūšu kaula vai spiediena sajūtu un to sauc par stenokardiju. Smaga kardiāla išēmija var novest pie kādas sirds muskuļa daļas atmiršanas (miokarda infarkts) vai pat sirds apstāšanās. Ilgstoša jeb hroniska išēmija pavājina sirds muskuļa darbību un izraisa sirds mazspēju.

Kādi ir galvenie KSS simptomi?

25 - 30% cilvēku nav klasisko stenokardijas simptomu - sāpes aiz krūšukaula vai stipra svīšana. To sauc par bezsimptomu vai mēmo stenokardiju. Tomēr der iegaumēt klasiskos stenokardijas simptomus:

  • sāpes aiz krūšu kaula - žņaudzošas, spiedošas, dedzinošas;
  • sāpju izstarošana uz kreiso roku, plecu, zodu;
  • elpas trūkums, īpaši pēc stresa vai fiziskas slodzes;
  • slikta dūša vai nelabums kuņģa rajonā;
  • stipra svīšana;
  • vājums („vates kājas"), nogurums.

Stenokardijas lēkmes sākšanos provocē stāvokļi, kas prasa papildus skābekļa patēriņu:

  • smēķēšana;
  • fiziska slodze;
  • pārēšanās;
  • spēcīgas emocijas, stress.

Nozīme ir arī laika apstākļiem: aukstam gaisam, vējam, straujām temperatūras izmaiņām.

Stenokardijas lēkmi var pavadīt baiļu, elpas trūkuma sajūta. Sāpju lēkmes ilgums parasti ilgst 2 līdz 5 minūtes.

Kā var diagnosticēt koronāro sirds slimību?

Ir pieejamas vairākas metodes, kas palīdz ārstam konstatēt sirds - asinsvadu bojājumus vēl pirms rodas nopietnas komplikācijas. Tās ir:

  • pacienta fizikāla izmeklēšana, kas ietver sevī arī aptauju par slimības vēsturi;
  • asins analīze;
  • elektrokardiogramma;
  • slodzes testi;
  • ehokardiogramma;
  • sirds asinsvadu izmeklēšana.

Ja iegūtie dati par jūsu sirds veselību un izmeklējumu rezultāti liecina par veselības problēmām sirds asinsvadu sistēmā, tad var tikt ieteikta izmeklēšana, kuru sauc par koronāro angiogrāfiju. Sirds asinsvadi procedūras laikā tiek pildīti ar speciālu kontrastvielu. Izmantojot rentgena aparātu, speciālists redz un pārbauda sirds asinsvadus. Rezultātā tiek iegūts augstas izšķirtspējas sirds un sirds asinsvadu attēls, kas ļauj ārstam noteikt slimības smaguma pakāpi.

Kā ārstē koronāro sirds slimību?

KSS ārstēšana atkarīga no slimības smaguma, bojātā asinsvada lokalizācijas un pacienta vispārējā stāvokļa. Ārstēšana ietver sevī medikamentu lietošanu, kā arī specializētas procedūras.
Medikamentozai ārstēšanai izmanto: antiagregantus (novērš trombu veidošanos); beta adrenoreceptoru blokatorus; nitrātus; kalcija kanāliņu blokatorus.

Šobrīd pastāv divas galvenās KSS ārstēšanas procedūras:

  • balonangioplastijas procedūra, kuras laikā asinsvadā tiek ievadīts speciāls ar balonu aprīkots katetrs, kas spēj paplašināt aterosklerozes skarto sirds asinsvadu un uzlabot sirds apgādi ar asinīm,
  • sirds asinsvadu plastika, kas ir stipri bojātā asinsvada aizvietošana ar jaunu, kas tiek veikta ķirurģiskā ceļā.

Ja jums ir aizdomas par sirds asinsvadu slimību vai jums jau ir diagnosticēta KSS, tad apspriediet ar savu ģimenes ārstu vai kardiologu par pieņemamāko ārstēšanas veidu.